Vēsturisku basketbola plakātu un afišu izstāde ir ceļojums pa basketbola vēstures un tradīciju lappusēm. Liecības, kuras esam saņēmuši no iepriekšējām paaudzēm. Atgādinājums, ka sports un basketbols ir daļa no kultūras, svarīga daļa cilvēku dzīvē. Tā veidota, lai muzeja krājumā esošos, vērtīgos vēsturiskos eksponātus parādītu pieejamus plašākai sabiedrībai.

Basketbola afišas un plakāti, galvenokārt kalpoja kā reklāma un informatīvs līdzeklis, vēstot par gaidāmajām spēlēm. Plakātos plaši izmantoti Art Deco paņēmieni – formas stilizācija, minimāli izteiksmes līdzekļi, krāsu kontrasti.

biedrība latvijas basketbola mantojums

20.-40. gadi

Tikko neatkarību ieguvušajai Latvijas Republikai divdesmito gadu sākums ir ļoti svarīgs laiks. Tiek veidota jauna valsts un tās institūcijas. Tiek likvidētas kara sekas un sakārtota saimnieciskā dzīve. Tiek turpinātas 19. gadsimta beigās Latvijā iedibinātās sportošanas tradīcijas un apgūti jauni sporta veidi, to skaitā arī basketbols. Notiek pirmās spēles, 1923. gada 26. novembrī tiek izveidota Latvijas Basketbola savienība, kas ķeras pie pirmā valsts čempionāta rīkošanas un meklē sakarus ar kolēģiem ārzemēs, vispirms Igaunijā un Lietuvā. Turpmākajos gados sporta popularitāte un prestižs pakāpeniski aug. Aizvien aktīvāk mijiedarbojas sports un kultūra, ietekmējot sabiedrību. Sports kļūst par vienu no jomām, kas veicina nacionālo pašapziņu. Panākumi sporta laukumā – arī Latvijas basketbola valstsvienības uzvara 1. Eiropas čempionātā Ženēvā 1935. gadā – pievērš lielu sabiedrības uzmanību. Dažāda līmeņa spēles piesaista lielu skaitu skatītāju un jaunus spēlētājus. Basketbols kļūst par vienu no populārākajiem sporta veidiem Latvijā.

Plakāts ir viena no attīstītas sabiedrības informatīvām sazināšanās un ietekmēšanas formām. Plakāts veica arī dekoratīvo funkciju attiecībā pret vidi. Tas dzīvi papildināja un veidoja pilsētas seju 20. un 30. gados Latvijā. Plakātos sastopamas problēmas, kas tajā laikā satraukušas un nodarbinājušas sabiedrību. Tajos parādās arī kultūrvēsturiskais aspekts, kas rāda attiecīgo tehniku iespējas, māksliniecisko kvalitāti, valodas attīstību un runas stilistiku, bet pats galvenais - sabiedrības attīstību kopumā. Tāpēc vecajos plakātos nozīmīga kļūst jebkura iespiedzīme. Līdztekus iegūstama informācija par tipogrāfijām, to veidiem, īpašniekiem, biežo adrešu maiņu. Interesanti vērot plakāta tehnisko kvalitāšu maiņu atkarībā no tipogrāfijas un pasūtītāja maka biezuma.

20. gados bieži sastopama plakātu un afišas sintēze, kuras uzskatāms piemērs ir tieši sporta plakāti.

(V. Opule, Plakāts Latvijā, Latvijas kultūra 1920-1940)

II.Eiropas meistarsacīkstes basketbolā, Rīgā 1937.g. 3.-7. maijĀ

Autors V. Krisons, oriģināla glabātājs Aizkraukles vēstures un mākslas muzejs

Eiropas 2. meistarsacīkstes ar astoņu valstu komandu līdzdalību Rīgā ilga nepilnu nedēļu, bet to ietekme uz basketbola dzīvi Latvijā bija krietni ilgāka. Gatavojoties svarīgajam turnīram, viens no fabrikas “Fēnikss” neizmantotajiem korpusiem netālu no Brasas (plakātā ir kļūda!) stacijas dažu mēnešu laikā tika pārbūvēts modernā Sporta namā. Basketbolisti pirmo reizi tika ne tikai pie arēnas lielajām cīņām, bet arī ērtām ģērbtuvēm un treniņlaukumiem, kuros līdz pat 1941. gadam trenējās gan meistari, gan jaunieši. Bet pirmajā Sporta namā notikušajā turnīrā – Eiropas čempionātā – triumfēja Lietuvas izlase, kas finālā ar 24:23 pārspēja Itālijas vienību. Latvijas valstsvienība finišēja 6. vietā. Sportošana no 1941. gada Sporta namā tika pārtraukta, pārvēršot to par tanku remonta rūpnīcu.

1941.-1945. gads

Latvijas vēsturiski politiskais konteksts šajā periodā ļoti sarežģīts un mainīgs. Sākas Otrais pasaules karš, 1940. gada vasarā Padomju Savienība okupē Baltijas valstis. 1941. gada jūlijā Latvija nonāk nacistiskās Vācijas varā.

Pirms kara Latvijas basketbola valstsvienība bija viena no spēcīgākajām komandām Eiropā, taču okupācija visu mainīja. Sporta organizācijas tika reorganizētas atbilstoši padomju sistēmas prasībām. Arī vācu okupācijas laikā sporta dzīve bija strikti ierobežota un kontrolēta. Kara gados daļa sportistu tika apcietināti, daļa tika iesaukta leģionā, daļa devās bēgļu gaitās.

Politiskās pārmaiņas var ļoti labi redzēt arī basketbola plakātos, kur paralēli latviešu valodai informācija tiek drukāta te krievu, te vācu valodā. Sports tika izmantots propagandas nolūkos.

1945.-80.gadi

Šajā laikā Latvijas sporta sistēma ir pilnībā integrēta Padomju Savienības centralizētajā sistēmā, kas politisku iemeslu dēļ ir viena no priviliģētām jomām. Latvijas jauniešiem sports kļūst par vienu no labākajām iespējām izrauties no pelēcīgās ikdienas, apliecināt sevi.

Basketbols Latvijā ir ļoti populārs un mūsu basketbolisti sasniedz ievērojamus panākumus. Rīgas ASK uzvar pirmajās trijās Eiropas kausa izcīņās, Rīgas TTT sieviešu komanda no 1960. līdz 1982. gadam 18 reižu uzvar Eiropas kausa izcīņā. Latvijas labākie basketbolisti Padomju Savienības izlases sastāvā kļūst par olimpiskajiem, pasaules un Eiropas čempioniem.

Sporta plakāti arī šajā periodā bija svarīgs instruments, kā veicināt sabiedrības interesi par fizisko aktivitāti, popularizēt kādu konkrētu sporta veidu vai informēt sabiedrību par tuvākajiem sporta notikumiem.

1990.-mūsdienas

20. gadsimta 90. gados plakātu māksla piedzīvo īstu uzplaukumu. Tas ir laiks, kad grafikas dizains kļuva par profesionālu arodu un dizainers – par profesiju. Jaunā tehnika māksliniekiem deva iespēju radīt liela izmēra plakātus un iziet ar tiem ielās – tiražētie darbi ieguva tūkstošos mērāmu auditoriju. Plakāts kļuva par demokrātisku, visiem pieejamu mākslas formu. Saturs kļuva aizvien daudzveidīgāks, autoriem pievēršoties jaunām tēmām un dažādu jomu pārstāvjiem izmantojot plakāta sniegtās iespējas vēstīt par sevi pasaulei.

Pēc neatkarības atgūšanas basketbols saglabā un nostiprina pozīcijas kā viens no populārākajiem sporta veidiem Latvijā. Tiek nodibināta Latvijas Basketbola līga un Latvijas Jaunatnes basketbola līgas. Latvijas valstsvienības atgriežas Eiropas čempionātos un olimpiskajās spēlēs. Daudzi Latvijas basketbolisti dodas spēlēt uz profesionālajām līgām Eiropā un NBA Amerikas Savienotajās valstīs.

Šis periods īpašs arī to, ka plakāta drukāto versiju lēnām aizstāj elektroniskais formāts.

2014. gadā notikusī Krimas aneksija un karadarbība Donbasā piespieda Ukrainas Basketbola federāciju atteikties no iegūtajām tiesībām organizēt 2015. gada Eiropas vīriešu čempionāta finālturnīru. Meklējot risinājumu, FIBA Europe nolēma pirmo reizi sadalīt sacensības, katru no četriem grupas turnīriem rīkot citā valstī, turklāt dot iespēju rīkotājiem piesaistīt partnervalsti. Konkursā piedalījās septiņas pretendentes, Latvijas jaudīgais pieteikums tika atbalstīts jau pirmajā kārtā. 2015. gada septembrī Rīgu piepildīja ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un Lietuvas basketbola fani. Pēc nedēļu ilgām cīņām četras labākās komandas – Lietuva, Latvija, Čehija un Beļģija – devās uz izslēgšanas turnīru Lillē.

2017. gada 25. jūnijā Latvijas basketbols svinēja dubultus svētkus. Pirmkārt, sieviešu valstsvienība ar uzvaru pār Itālijas izlasi izcīnīja tiesības spēlēt 2018. gada Pasaules kausa izcīņā. Otrkārt FIBA Europe valde Latvijai kopā ar Serbiju piešķīra tiesības rīkot 2019. gada Eiropas sieviešu čempionāta finālturnīru! 2019. gada jūnijā Rīgā pulcējās astoņas komandas, kuras cīnījās par četrām ceļazīmēm uz Belgradā paredzēto izslēgšanas turnīru. Diemžēl Latvijas komandai “6. spēlētāja” atbalsts šoreiz nepalīdzēja – četrās spēlēs tika izcīnīta tikai viena uzvara un čempionāts bija beidzies.

Sešas komandas, viena ceļazīme uz Parīzes Olimpiskajām spēlēm – tāds būs reglaments turnīram, kas “Arēnā Rīga” notiks 2024. gada jūlija sākumā. Olimpiskā kvalifikācijas turnīra izloze uz Rīgu atvedīs Brazīlijas, Filipīnu, Kamerūnas, Gruzijas un Melnkalnes izlases. Latvijas vīriešu valstsvienība pēc 2023. gada Pasaules kausa izcīņā izcīnītās 5. vietas tiek uzskatīta par turnīra favorīti, taču statuss būs jāapliecina laukumā – katrā spēlē, katrā cīņas epizodē.